Mākslīgās kompresijas ierīces, sauktas arī par baloniem, ir sekundārā ārstēšanas metode vidēji smagas līdz smagas pakāpes slodzes izraisītas urīna nesaturēšanas (SUI) gadījumā. Tās saspiež urīnizdvadkanālu tieši zem urīnpūšļa kakliņa tā, lai tas labāk varētu izturēt pilna urīnpūšļa radīto spiedienu. Balona ievietošanas mērķis ir samazināt nevēlamu urīna noplūdi tādu darbību laikā kā šķaudīšana, klepošana, smiešanās vai skriešana.
Kādos gadījumos jāapsver iespēja ievietot balonu?
Balona ievietošana ir ieteicama, ja iepriekšējā SUI ķirurģiskā ārstēšanas metode nav devusi vēlamos rezultātus. Ārsts var ieteikt veikt šo procedūru arī tajā gadījumā, ja jūsu konkrētajā situācijā citas ārstēšanas metodes ir mazāk efektīvas.
Kā tiek ievietoti baloni?
Mākslīgā kompresijas ierīce sastāv no balona, kurā var uzkrāties šķidrums, nelielas titāna pieslēgvietas un caurules, kas savieno pieslēgvietu un balonu (1. attēls). Pieslēgvieta ļauj ārstam regulēt šķidruma daudzumu balonos. Ar minimāli invazīvas procedūras palīdzību tiek ievietoti divi baloni, katrā urīnizvadkanāla pusē pa vienam.
Šī ķirurģiskā procedūra parasti tiek veikta vispārējā anestēzijā, bet dažos gadījumos var būt ieteicama spinālā anestēzija. Vispirms ārsts ievieto katetru, lai nodrošinātos, ka ķirurģiskās procedūras laikā urīnpūslis ir pilnīgi tukšs.
Tad ārsts veic griezumu kaunuma lūpās. Vadoties ar rentgenstara palīdzību, ārsts ievieto pirmo balonu urīnizvadkanāla vienā pusē, tieši zem urīnpūšļa kakliņa. Tad tas pats tiek atkārtots ar otru balonu urīnizvadkanāla otrā pusē.
Visbeidzot ārsts kaunuma lūpās ievieto titāna pieslēgvietas un savieno tās ar baloniem. Tas tiek darīts, lai pēc operācijas varētu viegli regulēt balona tilpumu.
Kā sagatavoties procedūrai?
Pirms operācijas ārsts lūgs jums sagatavot urīna paraugu, lai pārliecinātos, ka jums nav urīnceļu infekciju. Ja jums būs infekcija, ārsts izrakstīs antibiotikas lietošanai pirms un pēc operācijas, kā arī operācijas laikā.
Ārsts sniegs jums sīkāku informāciju par to, kā sagatavoties procedūrai. Lai sagatavotos anestēzijai, jūs nedrīkstat ēst, dzert un smēķēt sešas stundas pirms ķirurģiskās procedūras. Ja jūs lietojat recepšu zāles, pārrunājiet to ar ārstu. Iespējams, vairākas dienas pirms ķirurģiskās procedūras veikšanas būs jāpārtrauc zāļu lietošana. Ārsts jums pateiks, kad tās atkal varēs sākt lietot.
Pēc cik ilga laika būs iespējams atsākt ikdienas aktivitātes?
Ārsts parasti izņem katetru uzreiz pēc operācijas un uzrauga atveseļošanās procesu. Parasti no slimnīcas var izrakstīties pāris dienas pēc procedūras veikšanas. Ja jums ir problēmas urinēt vai ir liels atlieku urīna daudzums pēc urīnpūšļa iztukšošanas, jums var nākties slimnīcā uzturēties ilgāk. Dažādās valstīs ieteicamais uzturēšanās laiks slimnīcā var atšķirties.
Pēc jebkuras operācijas organismam ir nepieciešams laiks, lai pilnībā atgūtos. Brūces pilnīgai sadzīšanai var būt nepieciešamas pat sešas nedēļas. Šajā laikā jums var rasties sāpes iegurņa zonā vai sāpes urinējot. Lai novērstu šos simptomus, ārsts var jums izrakstīt attiecīgus medikamentus.
Ieteikumi pirmajām 4–6 nedēļām pēc ķirurģiskās procedūras veikšanas:
- katru dienu izdzeriet 1–2 litrus šķidruma, īpaši ūdens;
- neceliet smagumus, kas sver vairāk par 5 kilogramiem;
- neveiciet intensīvus fiziskos vingrinājumus;
- izmantojiet dušu, nevis vannu;
- neizmantojiet termiskās vannas vai saunu;
- pielāgojiet savu uzturu tā, lai izvairītos no aizcietējumiem;
- izvairieties no seksuālām darbībām, kas ietver vaginālu dzimumaktu.
Nekavējoties vērsieties pie ārsta vai dodieties atpakaļ uz slimnīcu, ja:
- jums ir drudzis;
- jūs nespējat patstāvīgi urinēt;
- jums ir izteikta asiņošana vai sāpes.
Priekšrocības
- liela iespēja izārstēt slodzes izraisītu urīna nesaturēšanu;
- iespēja regulēt balonu tilpumu;
- neatstāj negatīvu ietekmi uz iespējamu ķirurģisku ārstēšanu nākotnē.
Trūkumi:
- ķirurģiskās procedūras laikā pastāv risks savainot maksti, urīnizvadkanālu vai urīnpūsli;
- ļoti neliels zarnu vai iegurņa zonas asinsvadu savainojuma risks;
pārejošas urīna aiztures risks pēc operācijas; - ierīces erozijas risks, kas var izraisīt urīnpūšļa, maksts vai urīnizvadkanāla infekciju;
- gadījumā, ja ierīce nav efektīva, pastāv risks, ka būs nepieciešama vēl cita operācija.
