• Go to:

Radiofrekvences ablācija

Radiofrekvences ablācija (RFA) ir nieru vēža ārstēšanas metode. Vēža šūnas tiek iznīcinātas, izmantojot augstfrekvences radioviļņu ģenerēto karstumu.

Radioviļņi nokļūst līdz audzējam caur adatu. Parasti RFA procedūru veic caur ādu, un ārsts vada adatu, izmantojot ultraskaņu vai DT skenēšanu(1. att.). Lai noteiktu audzēja paveidu, parasti pirms procedūras tiek veikta biopsija. Šo procedūru parasti veic vietējā anestēzijā, tomēr dažos gadījumos ir nepieciešama vispārējā anestēzija. RFA procedūru var veikt kā laparoskopisko vai atvērto ķirurģisko procedūru.

Ārsts var ieteikt RFA procedūru, ja nieru audzējs ir neliels (mazāks par 4 cm) un ķirurģiska ārstēšana nav jums piemērota. Tas var būt saistīts ar jūsu vecumu vai medicīnisko stāvokli, kura dēļ ķirurģiska ārstēšana var būt jums bīstama.

RFA procedūra ir efektīva un droša ārstēšanas metode nelielu nieru audzēju gadījumā, tomēr pastāv risks, ka pēc RFA procedūras nierē paliek audzēja šūnas. Tas nozīmē, ka pastāv augstāks vēža recidīva risks nekā ķirurģiskas ārstēšanas gadījumā.

Lai gan procedūra ir droša, pastāv komplikāciju risks. Visbiežāk sastopamās komplikācijas ir sāpes procedūras zonā un durstoša vai kņudinoša sajūta uz ādas, ko sauc par parestēziju. Pastāv arī asiņošanas risks, kas retos gadījumos var radīt nepieciešamību veikt asins pārliešanu. Pēc RFA procedūras var rasties urīna noplūdes, un urīns var koncentrēties ap nieri. Procedūras gaitā var tikt traumēts urīnvads, liesa, aknas vai zarnas.

Pēc RFA procedūras ik pēc 3 mēnešiem tiek plānotas papildu kontroles vizītes. Papildu kontroles vizīšu laikā tiek veikta DT vai MRA skenēšana, lai sekotu nieres stāvoklim un konstatētu iespējamu audzēja atgriešanos.

Gadījumā, ja audzējs atgriežas vai procedūra pirmajā reizē ir bijusi neveiksmīga, RFA procedūru var veikt vairākas reizes.

1. att. Ablācijas terapijas mērķis ir iznīcināt audzēja šūnas, tās karsējot vai saldējot.
1. att. Ablācijas terapijas mērķis ir iznīcināt audzēja šūnas, tās karsējot vai saldējot.

Krioterapija

Krioterapija, kas ir zināma arī kā krioablācija, ir nieru vēža ārstēšanas metode. Šīs procedūras mērķis ir iznīcināt audzēja šūnas, saldējot tās ar slāpekli vai argonu. Caur adatu sašķidrinātā gāze piekļūst audzējam. Lai noteiktu audzēja paveidu, parasti pirms procedūras tiek veikta biopsija.

Parasti krioterapiju veic caur ādu, un ārsts vada adatu, izmantojot ultraskaņu vai DT skenēšanu (7. att.). Krioterapiju var veikt kā laparoskopisko vai atvērto ķirurģisko procedūru. Procedūras laikā, izmantojot termosensorus, tiek precīzi mērīta nieres audu un apkārtesošo orgānu temperatūra.

Ārsts var ieteikt krioterapiju, ja nieru audzējs ir neliels (mazāks par 4 cm) un ķirurģiska ārstēšana nav jums piemērotākā metode. Tas var būt saistīts ar jūsu vecumu vai veselības stāvokli, kura dēļ ķirurģiska ārstēšana var būt jums bīstama.

Krioterapija ir efektīva un droša ārstēšanas metode nelielu nieru audzēju gadījumā, tomēr pastāv risks, ka pēc procedūras nierē paliek audzēja šūnas. Tas nozīmē, ka pastāv augstāks vēža recidīva risks nekā ķirurģiskas ārstēšanas gadījumā.

Lai gan procedūra ir droša, pastāv komplikāciju risks. Biežāk sastopamās komplikācijas ir asiņošana un asins uzkrāšanās nierē, saukta par perinefrisko hematomu. Procedūras gaitā var tikt traumēts urīnvads, liesa, aknas vai zarnas. Procedūras zonā var arī rasties parestēzija, kas izpaužas kā durstoša vai kņudinoša sajūta uz ādas.

Pēc krioterapijas ik pēc 3 mēnešiem tiek plānotas papildu kontroles vizītes. Papildu kontroles vizīšu laikā tiek veikta DT vai MRA skenēšana, lai sekotu nieres stāvoklim un konstatētu iespējamu audzēja atgriešanos.

Gadījumā, ja audzējs atgriežas vai procedūra pirmajā reizē ir bijusi neveiksmīga, krioterapiju var veikt vairākas reizes.