• Go to:

Mākslīgā urīna sfinktera (MUS) implantācija ir bieži izmantota ārstēšanas metode vidēji smagas līdz smagas pakāpes slodzes izraisītas urīna nesaturēšanas gadījumā. Ar manuāli darbināma sūkņa palīdzību mākslīgais urīna sfinkters (MUS) ļauj kontrolēt urīnpūsli, saspiežot un atlaižot gredzenu ap urīnizvadkanālu. MUS ievietošanas mērķis ir samazināt urīna noplūdi tādu darbību laikā kā šķaudīšana, klepošana, skriešana vai smagumu celšana.

Kādos gadījumos jāapsver iespēja ievietot mākslīgo urīna sfinkteri?

MUS parasti iesaka smagas pakāpes urīna nesaturēšanas gadījumā vai ja slinga implantācija nav uzlabojusi situāciju. MUS implantācijai ir ilgstošs rezultāts, un šī metode uzlabo dzīves kvalitāti.

Jums ir jābūt spējīgam manuāli kontrolēt sūkni. Pirms ķirurģiskās procedūras plānošanas, ārsts vai medicīnas māsa ar jums apspriedīs, kā ierīce darbojas, un pārliecināsies, ka jūs jūtaties ērti, izmantojot to.

Ārsts lūgs jums veikt dažus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka jums nav kontrindikāciju MUS implantācijai. Novērtēšanas ietvaros jums vajadzēs veikt cistoskopiju un pārbaudi ar ieliktni. Plašāka informācija par šo jautājumu ir pieejama bukletā “Urīna nesaturēšanas novērtēšana un diagnosticēšana”.

Kā tiek implantēts mākslīgais urīna sfinkters?

Šī ķirurģiskā procedūra parasti tiek veikta spinālajā anestēzijā, bet dažos gadījumos var būt ieteicama vispārējā anestēzija. Vispirms ārsts ievieto katetru, lai nodrošinātos, ka urīnpūslis ķirurģiskās procedūras laikā ir pilnīgi tukšs.

Ārsts veic iegriezumu starpenē, lai ap urīnizvadkanālu ievietotu gredzenu. Pēc tam caur otru iegriezumu ārsts vēdera lejasdaļā ievieto rezervuāru. Visbeidzot sēklinieku maisiņā tiek ievietots sūknis, kas tiek savienots ar abiem pārējiem ierīces elementiem (1. attēls). Gredzens tiek atstāts atvērts, līdz ārsts to pēc dažām nedēļām aktivizēs.

1. attēls. MUS implantācija vīrieša apakšējos urīnceļos.
1. attēls. MUS implantācija vīrieša apakšējos urīnceļos.

Kā sagatavoties procedūrai?

Pirms operācijas ārsts lūgs jums sagatavot urīna paraugu, lai pārliecinātos, ka jums nav urīnceļu infekciju. Ja jums būs infekcija, ārsts izrakstīs antibiotikas lietošanai pirms un pēc operācijas, kā arī operācijas laikā.

Ārsts sniegs jums sīkāku informāciju par to, kā sagatavoties procedūrai. Ja jums nepieciešama vispārējā anestēzija, sešu stundu laikā pirms procedūras nedrīkst ēst, dzert un smēķēt. Ja jūs lietojat recepšu zāles, pārrunājiet to ar ārstu. Iespējams, vairākas dienas pirms ķirurģiskās procedūras veikšanas būs jāpārtrauc zāļu lietošana. Ārsts jums pateiks, kad tās atkal varēs sākt lietot.

Pēc cik ilga laika būs iespējams atsākt ikdienas aktivitātes?

Parasti ārsts izņem katetru uzreiz pēc operācijas un uzrauga atveseļošanās procesu. Lai izvairītos no infekcijām, jums, iespējams, būs jālieto antibiotikas. Ja jūs spējat urinēt bez jebkādām problēmām un urīnpūslī nav daudz atlieku urīna, jūs pēc dažām dienām izrakstīs no slimnīcas. Dažādās valstīs uzturēšanās laiks slimnīcā var atšķirties.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas organismam ir vajadzīgs laiks, lai pilnībā atgūtos no operācijas. Tādēļ MUS netiks aktivizēts, kamēr jūsu apakšējie urīnceļi nebūs pilnībā sadzijuši. Tas nozīmē, ka šajās nedēļās pēc procedūras jums joprojām būs urīna noplūdes. Šajā laikā jums var rasties arī sāpes iegurņa zonā vai sāpes urinējot. Lai novērstu šos simptomus, ārsts var jums izrakstīt attiecīgus medikamentus.

Ārsts noteiks vizīti ierīces aktivizēšanai četru līdz sešu nedēļu laikā pēc ķirurģiskās procedūras veikšanas.

Ārsts var sniegt šādus ieteikumus, kas jāievēro atveseļošanās periodā:

  • katru dienu izdzert 1–2 litrus šķidruma, īpaši ūdens;
  • necelt smagumus, kas sver vairāk par pieciem kilogramiem;
  • neveikt intensīvus fiziskos vingrinājumus;
  • izmantot dušu, nevis vannu;
  • neizmantot termālās vannas vai saunu;
  • nepieļaut aizcietējumu rašanos, atbilstoši pielāgojot savu ēdienkarti;
  • izvairīties no seksuālām darbībām;
  • nebraukt ar velosipēdu un nejāt ar zirgu. Pēc MUS implantācijas jums būs nepieciešams īpaši izstrādāts sēdeklis, lai izvairītos no sūkņa nejaušas aktivizēšanas šo darbību veikšanas laikā.

Nekavējoties vērsieties pie ārsta vai dodieties atpakaļ uz slimnīcu, ja:

  • jums ir drudzis;
  • jūs nespējat patstāvīgi urinēt;
  • jums ir izteikta asiņošana vai sāpes;
  • jūs pamanāt, ka brūce sāk asiņot vai no tās tek caurspīdīgs šķidrums, vai arī brūce sāp;
  • jūs novērojat sēklinieku maisiņa pietūkumu, sāpes vai apsārtumu.

Priekšrocības

  • liela iespēja izārstēt slodzes izraisītu urīna nesaturēšanu;
  • ilgstoša iedarbība.

Trūkumi

  • ķirurģiskās procedūras gaitā pastāv risks savainot urīnizvadkanālu, taisno zarnu vai urīnpūsli;
  • ļoti neliels zarnu vai iegurņa zonas asinsvadu savainojuma risks;
  • ļoti neliels pārejošas urīna aiztures risks pēc operācijas;
  • ļoti neliels steidzamās urīna nesaturēšanas risks;
  • ļoti neliels urīna nesaturēšanas recidīva risks;
  • risks, ka vēderā izveidosies sasitumi vai asiņošana;
  • urīnceļu infekciju risks;
  • ierīces inficēšanās risks;
  • risks, ka notiks MUS erozija urīnizvadkanālā;
  • ierīces mehāniskas kļūmes risks;
  • invazīvāka procedūra nekā slinga implantācija;
  • nepieciešama spēja darbināt ierīci un manuāli kontrolēt sūkņa darbību;
  • urīna nesaturēšana saglabāsies to četru līdz sešu nedēļu laikā pēc ķirurģiskās procedūras veikšanas, kamēr ierīce nebūs aktivizēta.