Mākslīgā urīna sfinktera implantācija (MUS) ir sekundārā ārstēšanas metode vidēji smagas līdz smagas pakāpes slodzes izraisītas urīna nesaturēšanas (SUI) gadījumā. Ar manuāli darbināma sūkņa palīdzību mākslīgais urīna sfinkters ļauj kontrolēt urīnpūšļa darbību, saspiežot un atlaižot gredzenu ap urīnizvadkanālu. MUS ievietošanas mērķis ir samazināt nevēlamu urīna noplūdi tādu darbību laikā kā šķaudīšana, klepošana, smiešanās vai skriešana.
MUS sastāv no piepūšama gredzena, kas tiek novietots ap urīnizvadkanālu, rezervuāra, kur uzkrājas urīns, un sūkņa, lai kontrolētu gredzenu.
Kādos gadījumos jāapsver iespēja implantēt mākslīgo urīna sfinkteri?
Parasti MUS ievietošana ir ieteicama, ja iepriekšējā SUI ķirurģiskā ārstēšanas metode nav devusi vēlamos rezultātus. Ārsts var ieteikt to veikt gadījumā, ja pastāv maza varbūtība, ka citas ārstēšanas iespējas varētu būt veiksmīgas.
Ārsts lūgs jums veikt urodinamisko izmeklējumu, lai pārliecinātos, ka jums nav kontrindikāciju MUS implantācijai.
Jums ir jābūt spējīgai manuāli kontrolēt sūkni. Pirms ķirurģiskās procedūras plānošanas ārsts vai medicīnas māsa ar jums apspriedīs, kā ierīce darbojas, un pārliecināsies, ka jūs jūtaties ērti, izmantojot to.
Kā tiek ievietots mākslīgais urīna sfinkters?
Šī ķirurģiskā procedūra parasti tiek veikta vispārējā anestēzijā, bet dažos gadījumos var būt ieteicama spinālā anestēzija. Vispirms ārsts ievieto katetru, lai nodrošinātos, ka urīnpūslis ir pilnīgi tukšs ķirurģiskās procedūras laikā.
Ārsts veic griezumu vēdera lejasdaļā, lai ap urīnizvadkanālu ievietotu gredzenu. Tad ārsts ievieto rezervuāru. Visbeidzot kaunuma lūpās tiek ievietots sūknis, kas tiek savienots ar abiem pārējiem ierīces elementiem (1. attēls). Gredzens tiek atstāts atvērts, līdz ārsts to pēc dažām nedēļām aktivizēs.
Kā sagatavoties procedūrai?
Pirms operācijas ārsts lūgs jums sagatavot urīna paraugu, lai pārliecinātos, ka jums nav urīnceļu infekciju. Ja jums būs infekcija, ārsts izrakstīs antibiotikas lietošanai pirms un pēc operācijas, kā arī operācijas laikā.
Ārsts jums sniegs sīkāku informāciju, kā sagatavoties procedūrai. Lai sagatavotos anestēzijai, jūs nedrīkstat ēst, dzert un smēķēt sešas stundas pirms ķirurģiskās procedūras. Ja jūs lietojat recepšu zāles, pārrunājiet to ar ārstu. Iespējams, vairākas dienas pirms plānotās ķirurģiskās procedūras būs jāpārtrauc zāļu lietošana. Ārsts jums pateiks, kad tās atkal varēs sākt lietot.
Pēc cik ilga laika būs iespējams atsākt ikdienas aktivitātes?
Parasti ārsts izņem katetru uzreiz pēc operācijas un uzrauga atveseļošanās procesu. Lai izvairītos no infekcijām, jums, iespējams, būs jālieto antibiotikas. Ja jūs spējat urinēt bez jebkādām problēmām un urīnpūslī nav daudz atlieku urīna, jūs pēc dažām dienām izrakstīs no slimnīcas. Dažādās valstīs uzturēšanās laiks slimnīcā var atšķirties.
Pēc izrakstīšanās no slimnīcas organismam ir vajadzīgs laiks, lai pilnībā atgūtos no operācijas. Tādēļ MUS netiks aktivizēts, kamēr jūsu apakšējie urīnceļi nebūs pilnībā sadzijuši. Tas nozīmē, ka šajās nedēļās pēc procedūras jums joprojām būs urīna noplūdes. Šajā laikā jums var rasties arī sāpes iegurņa zonā vai sāpes urinējot. Lai tiktu galā ar šiem simptomiem, ārsts var jums izrakstīt attiecīgus medikamentus.
Ārsts noteiks vizīti ierīces aktivizēšanai četru līdz sešu nedēļu laikā pēc ķirurģiskās procedūras veikšanas.
Atveseļošanās periodā ārsts var ieteikt:
- katru dienu izdzert 1–2 litrus šķidruma, īpaši ūdens;
- necelt smagumus, kas sver vairāk par 5 kilogramiem;
- neveikt intensīvus fiziskos vingrinājumus;
- izmantot dušu, nevis vannu;
- neizmantot termiskās vannas vai saunu;
- nepieļaut aizcietējumu rašanos, atbilstoši pielāgojot savu ēdienkarti;
- izvairīties no vagināla dzimumakta.
Nekavējoties vērsieties pie ārsta vai dodieties atpakaļ uz slimnīcu, ja:
- jums ir drudzis;
- jūs nespējat patstāvīgi urinēt;
- jums ir izteikta asiņošana vai sāpes;
- jums ir asins daļiņas urīnā;
- pamanāt, ka brūce sāk asiņot vai no tās tek caurspīdīgs šķidrums, vai arī brūce sāp.
