Ārsts veiks vairākus izmeklējumus, lai izprastu jūsu simptomu cēloņus. Šo procesu sauc par diagnosticēšanu. Vispirms ārsts vai medmāsa izpētīs jūsu slimības vēsturi un veiks fizisko izmeklēšanu. Pēc tam tiks uzņemti ķermeņa attēli un pēc nepieciešamības veikti citi izmeklējumi.
Attēlveidošanas tehnoloģijas
Lai noteiktu akmens atrašanās vietu, ārstam ir nepieciešami jūsu iekšējo orgānu attēli. Jums tiks veikta ultrasonogrāfija (saukta arī par ultraskaņu), kuras gaitā ar augstfrekvences skaņu palīdzību tiek uzņemts attēls. Ārsts var noteikt, vai akmens izraisa nosprostojumu, pārbaudot, vai urīnceļu savācējsistēma ir palielināta. Papildus ultrasonogrāfijai, iespējams, tiks veikts arī urīnceļu rentgena izmeklējums.
Vēl viena bieži izmantota diagnosticēšanas metode ir DT skenēšana (datortomogrāfija). Akmeņu slimības gadījumā tiek veikta datortomogrāfija bez kontrastvielas (Non-Contrast Enchanced Computed Tomograpgy — NCCT). Šīs procedūras laikā var skaidri redzēt akmens lielumu, formu un biezumu.
Dažās situācijās ārsts var veikt skenēšanu ar kontrastvielu jeb intravenozo urogrāfiju. Šie attēli sniedz papildinformāciju par nieru darbību un anatomisko uzbūvi.
Akmens analīze un citi izmeklējumi
Nieru koliku gadījumā tiks veikta urīna un asins analīze, lai pārbaudītu nieru infekcijas vai nieru mazspējas iespējamību.
Ja pastāv varbūtība, ka akmens tiks izskalots ar urīnu, ārsts var ieteikt filtrēt urīnu, lai iegūtu akmeni. Pēc tam ārsts to analizēs, lai izprastu akmens veidu. Šī informācija ir svarīga, jo tā palīdz izvēlēties piemērotākās ārstēšanas un profilakses metodes.
Ja jūsu gadījumā pastāv jaunu akmeņu veidošanās risks, tiks veikti papildu izmeklējumi — t.s. metaboliskais novērtējums.
